Velsas princis Frederiks
Anglijas vēsturē ir ziņas par vairāku Anglijas karaliskās ģimenes locekļu nāvi savdabīgos apstākļos.
Piemēram... 1135. gadā karalis Henrijs I nomira no "nēģu pārpilnības", bet Viljams Rufuss medību laikā Ņū Forestā, Hempšīrā, tika nošauts ar bultu.
Nabaga Edmunds Īronsaids nomira 1016. gadā, kad, "atvieglojot dabas saucienus virs bedres", viņam ar dunci tika iedzīts zarnās.
Taču visdīvainākais nāves gadījums ir Velsas prinča Frederika nāve, kurš, kā apgalvo daži avoti, miris pēc trieciena ar kriketa bumbu.
Skatīt arī: Svētais Augustīns un kristietības ienākšana AnglijāĻoti angļu veids, kā nomirt!
Frīdrihs bija Džordža II vecākais dēls un kļuva par Velsas princi 1729. gadā. 1729. gadā viņš apprecējās ar Augustu no Saksijas Gotas-Altenborgas, taču līdz karaļa amatam viņš nenodzīvoja.
Džordžs II un karaliene Karolīna
Diemžēl viņa māte un tēvs, Džordžs II un karaliene Karolīna, ienīda Fredu.
Karaliene Karolīna esot teikusi: "Mūsu pirmdzimtais ir vislielākais ass, vislielākais melis, vislielākais kanārijs un vislielākais zvērs pasaulē, un mēs no sirds vēlamies, lai viņš no tā izkļūtu".
"Mans Dievs," viņa sacīja, "popularitāte mani vienmēr dara sliktu, bet no Fretca popularitātes mani vemt liek." Tad nu nav runa par "mātes mīlestību"!
Viņa tēvs Džordžs ierosināja, ka, iespējams, "Fretcs varētu būt Wechselbag jeb mainīgais".
Kad 1737. gadā karaliene Karolīna mira, Džordžs neļāva Fretcam atvadīties no mātes, un Karolīna esot bijusi ļoti pateicīga.
Viņa teica: "Beidzot man būs viens mierinājums, ka manas acis būs mūžīgi aizvērtas, man vairs nekad nebūs jāredz šis briesmonis.
Skatīt arī: Viktorijas laikmeta indētājiTomēr Frederiks nesagaidīja sirmu mūžu, jo nomira 1751. gadā. 1751. gadā viņam trāpīja lodes trieciens, kas, kā apgalvo daži avoti, iespējams, izraisīja plaušu abscesu, kurš vēlāk plīsis.
Viņa dēls, nākamais Džordžs III, kurš tolaik bija pusaudzis, bija patiesi nelaimīgs, kad tēvs nomira. Viņš teica: "Es šeit kaut ko jūtu," (uzliekot roku uz sirds), "tāpat kā tad, kad redzēju, kā divi strādnieki nokrita no sastatnēm Kvē.
Pēc Freda nāves par viņu tika uzrakstīts šāds raksts.
Šeit guļ nabaga Freds, kurš bija dzīvs un ir miris,
Ja tas būtu bijis viņa tēvs, es būtu daudz labprātāk,
Ja tā būtu bijusi viņa māsa, neviens viņu nebūtu pamanījis,
Ja tas būtu bijis viņa brālis, tomēr labāk nekā cits,
Ja tā būtu bijusi visa paaudze, tautai būtu daudz labāk,
Bet tā kā tas ir Freds, kurš bija dzīvs un ir miris,
Vairāk nav ko teikt!
Nabaga Freds patiešām!